Viens no iemesliem, kāpēc apzinātie 

sapņi šķiet kaut kas jauns, ir pats termins, kas tikai nesen ir ieguvis vispārēju atzīšanu.

Angļu psihiatrs Federins van Edens jau 1913. gadā izmantoja terminu apzinātie sapņi. 20. gadsimtā Olivers Fokss šādus pārdzīvojumus nosaucis par "gudrības sapņiem”. Šāds apzīmējums nespēja atšķirt apzinātos sapņus no parastiem. Pastāv vairāki iemesli, kāpēc mūsdienu zinātnieki, kas nodarbojas ar psiholoģiskajiem pētījumiem, izvairās runāt par apzinātiem sapņiem. Parasti sapņi kā subjektīvs piedzīvojums noris dziļā miegā, un iespējams tāpēc tie netika padziļināti pētīti. Un tikai 20. gs. 50. gados tehnikas un zinātnes attīstība sapņiem ļāva nonākt zinātnieku redzeslokā. 
Apzinātie sapņi tika pretstatīti veselīgai apziņas un cilvēka bezapziņas darbībai. Z. Freids zemapziņas darbību vērtēja visai zemu, izceļot ego kā pilnību arī saistībā ar sapņiem. Tāpēc apzinātos sapņus var pieskaitīt pie bezprāta kategorijas, jo šie sapņi mūs iesaista dialogā un mijiedarbībā starp sapņiem un visu sapņos notiekošo.

Cilvēki patiešām redz apzinātos sapņus, jo tie ir saistīti ar ķermeni vairāk, nekā var iedomāties. Tie, kas redz apzinātos sapņus, stāsta, ka, ķermenim guļot miegā, prāts ir nomodā. Viņi apgalvo, ka redz iekšējo ķermeņa dzīvi, piedzīvojot izjūtas un pārdzīvojumus, kurus nomoda stāvoklī nekad nav izjutuši. 
Protams, vairumam psihologu un miega pētnieku apzinātie sapņi ir liels klupšanas akmens, jo akadēmiskā, tradicionālā zinātne nespēj izskaidrot apzināto sapņu fenomenu. Tāpēc nav jābrīnās, kādēļ apzinātie sapņi tik ilgi tika ignorēti.

Eksperimentāli ir pierādīts, ka apzinātajos sapņos laika novērtējums (izjūtas) ir ļoti tuvas reālajā dzīvē pastāvošajām. Tas pārsteidz, jo ļoti daudzi sapņos izdzīvo gadus un pat dzīves. Šķiet, sapņos šāds efekts tiek panākts ar t. s. scēniskā trika palīdzību, līdzīgi kā teātrī vai kino tiek radīta laika plūsmas ilūzija.

Dažāda veida pētījumos ir pierādīts, ka sapnī notiekošais uz smadzenēm un daļēji arī uz ķermeni iedarbojas tāpat, kā tas notiek nomodā. Piemēram, sapnī cilvēks aiztur elpu, tiek fiksēta viņa elpošanas ritma maiņa. Proti, mūsu smadzenes uz šīm darbībām gan sapnī, gan nomodā reaģē vienādi, tām tik tiešām sapnis ir realitāte. Un kaut arī mūsu kultūra cenšas to ignorēt, sapņos pārdzīvotais ir tikpat reāls kā nomodā pieredzētais. Tāpēc, ja cilvēks vēlas uzlabot savu dzīvi, viņam jāuzlabo arī sapņi. 
Lielākoties apzinātie sapņi sniedz krietni pozitīvākus pārdzīvojumus nekā parastie sapņi un – vēl jo vairāk – murgi. Bet iespējams, ir cilvēki, kurus apzinātie sapņi nobiedē vai satrauc, tāpēc pilnīgi visiem nodarboties ar apzinātajiem sapņiem nemaz nav ieteicams. Psihiski līdzsvarotām personām apzinātie sapņi ir pilnīgi nekaitīgi.

Bez stingras, precīzas apņemšanās saglabāt izpratni sapnī apzinātie sapņi ir gaužām reti. Tātad pašam ir iespējams regulēt un arī ierobežot apzināto sapņu daudzumu, biežumu. 
Sapnī saņemam informāciju no zemapziņas un tāpēc uztraucamies – apzināti kontrolējot savus sapņus, šo svarīgo procesu iespējams izjaukt. Sapņi nav pilnībā zemapziņas raidīti, tie ir pārdzīvojumi, ko savstarpēji veido apzinātais ar neapzināto, tāpēc arī savus sapņus varam atcerēties.

Pirmie soļi uz apzinātajiem sapņiem

Kā atcerēties sapņus

Cilvēkam, neiemācoties atcerēties parastos sapņus, nebūs arī apzināto sapņu. Jo galvenais ir spēja atcerēties. Un spēt sapnī apjaust, ka tas ir sapnis. Tāpēc jāzina, kam tas līdzinās. Sapni atstāstot, to ne vienmēr var atšķirt no realitātes, kaut arī sapņu pasaulē daudzi nomoda likumi nedarbojas. Jāiemācās katru nakti atcerēties kaut vai vienu sapni. Tāpēc kārtīgi jāizguļas. Jo tikai labi atpūties cilvēks spēj sakoncentrēties, lai kaut ko atcerētos, var pierakstīt sapni. Daudziem pietiek tikai ar atgādinājumu sev pirms gulētiešanas: "Jāpamostas un jāatceras tas, ko sapnī redzēju un pārdzīvoju.” 
Ja ir pārāk ciešs miegs un cilvēks nespēj pamosties, var mēģināt izmantot modinātājpulksteni. Ātrā miega periodi ir aptuveni ik pēc deviņdesmit minūtēm. Tātad, lai pamostos kādā no miega ātrajām fāzēm, modinātājam jānozvana pēc 4, 5, 6 vai 7,5 stundām. 
Tad vēl ir jābūt motivācijai, kāpēc sapņi jāatceras. Lai pamostoties prātā ir tikai viena doma: "Ko redzēju sapnī?” Un pavediens sāk ritēt, un viss sapnī redzētais nāk prātā. Bet, ja arī šis paņēmiens nepalīdz, var nedaudz pafantazēt par iespējamo sapni, vienlaikus vērojot, analizējot savas izjūtas.
Sapņa pazīmes – durvis uz apzināšanos. Gandrīz katrā sapnī ir kāda pazīme, pēc kuras var pateikt, vai redzētais, pārdzīvotais ir sapnis vai nomods. Turklāt šī pazīme acīmredzot ir individuāla. Reizēm neparasto veido vairāki sapņa elementi, kas katrs atsevišķi nemaz nav neparasti. Prātā iešāvusies dīvaina doma, parādījušās spēcīgas emocijas, neparastas sajūtas vai izmainīta uztvere, tāpat arī notiek kaut kāda nomodā neiespējama darbība.

Sapņa modelis

Sapņi ir realitātes imitācija, ko veic uztveres sistēmas. Miegā informācijas uztvere no ārpasaules, ķermeņa kustības ir niecīgas, turpretī smadzeņu aktivitāte ir diezgan liela. Un guļošais redz, dzird, jūt un pārdzīvo to, kā konkrētajā brīdī apkārtējā pasaulē nemaz nav.
Ja cilvēks nomodā redz t. s. mirāžas, halucinācijas, tad pa sensorajiem kanāliem pienākošā informācija ātri vien izlabo šo kļūdaino iespaidu. Bet kāpēc tad tas nenotiek miegā? Gluži vienkārši tāpēc, ka trūkst šāda veida informācijas. 
Ir jāizprot, kāds labums būs no tā, ka iemācīsieties iedarboties, kontrolēt savus sapņus. 
Pievērsiet īpašu uzmanību jebkuram troksnim, dziesmai, tekstam vai skaitļu rindai, ko redzat sapnī (nesen kāda paziņa man stāstīja par savām veselības likstām un pieminēja, ka sapnī redzējusi skaitļu rindu, kas atbilda ārsta telefona numuram, kuru viņa meklēja), jo sapņi var palīdzēt kontaktēties ar iekšējo informāciju un resursiem, kas jums ir nepieciešami.

Psiholoģija Mums