Izrādās, ka parādība, no kuras es bērnībā tik dikti baidījos, ir vispasaules fenomens.
1.
Paranormālo aktivitāšu pasaulē ir plaši pazīstams tāds jēdziens kā "ēnu cilvēki". Ziņojumi par šīm noslēpumainajām būtnēm ir kļuvuši par karstiem izmeklējumu avotiem. Stāsti par to dabu mainās no draudzīgas līdz pat atklāti naidīgai. Ēnu cilvēki visbiežāk parādās dzīvu ēnu veidā, kuras pamana ar perifēro redzi jeb acs kaktiņu. Dažkārt to forma ir neskaidra, caurspīdīga vai dūmakaina. Visbiežāk tos raksturo kā vīriešu dzimuma būtnes. Tā pat bieži tiem var izšķirt abģērbu - platmales vai mēteļus. Visbiežāk tie parādās istabu stūros, iziet cauri sienām, nostājas aiz mēbelēm vai ēkām.
2.
Kas tad viņi ir?
Daži uzskata, ka ēnu cilvēki ir sargi, citi domā, ka tās ir ļaunas būtnes. Teorijas ir daudz un dažādas - spoki, būtnes no citām dimensijām, laika ceļotāji un pat citplanētieši. Līdz šim neviens skaidru atbildi tā arī nav devis. To visu varētu norakstīt uz cilvēku iztēli, bet šādam skaidrojumam nepadodas tas, ka visiem ziņojumiem ir tik daudz līdzīgu detaļu.
01.-05.janvāris-Nemamiahs-valda pār tiem, kas darbojas taisnīgas idejas vārdā. Piešķir uzplaukumu visās jomās. Aizbilstamajam piešķir augstsirdīgu dvēseli un cēlu prātu.
06.-10.janvāris-Jeilaels-valda pār visiem, kas darbojas ar metālu. Palīdz remdēt bēdas un vilšanos, ārstē kaites, sevišķi acu slimības. Cīnās pret zemiskumu un meliem. Dāvā asu prātu un intelektu.
11.-15.janvāris-Haraels-valda pār grāmatām un visu intelektuālo. Sekmē fizisko auglību, talantus, mācības, intelektu.
16.-20.janvāris-Micraels-valda pār tiem, kuriem ir sasniegumi pateicoties talantam morālajām īpašībām. Atveseļo garu, atbrīvo apspiestos, dod pacilātību dvēselē, fizisko un garīgo spēku.
21.-25.janvāris-Umabels-valda pār fiziku, astronomiju. Dod znātnieka prātu un dotības fizikā, matemātikā, astronomijā. Pārzina pareizu ķermeņa funkcionēšanu, dod jūtību un emocionalitāti.
26.-30.janvāris-Jaels-valda pār filosofiem. palīdz iegūt gudrību, celties garīgi. Dod gaišu prātu, gribasspēku, ziedošanos mērķim, velmi būt mierā un klusumā, pat vientulībā.
Var tam ticēt, var neticēt, bet visi šie stāsti jebkuram uzdzītu šermuļus kaulos.
1.
Doppelgangers. Mīts vēsta, ka katram no mums ir savs ļaunais gars,
ļaunais dubultnieks, kurš liek mums darīt ļaunu, domāt ļaunas domas un
cenšas apspiest mūsu apziņu. Tas mums vienmēr seko un izdarīs visu, lai
iegrūstu mūs nāvē un paņemtu sev līdz.
2.
3.
Lai arī šis mīts ir radies jau Senajā Ēģiptē un daudzi tolaiku cilvēki
tam ticēja, mūsdienās doppelganger ir stāsts, ko jaunieši stāsta pie
ugunskuriem un biedē pārējos. Bet ej nu sazin, kas mūs vada. Varbūt
tiešām mums seko mūsu pašu dubultnieks un ne viss, ko mēs darām ir mūsu
pašu apziņas radīts.
4.
Pīķa dāma bez šaubām ir viena no biedējošākajām un šausmīgākajām
leģendām visā pasaulē. Visbiežāk šī leģenda ir saistīta ar viņas vārda
saukšanu trīs līdz simts reizes tumsā un spoguļa priekšā. Leģenda vēsta,
ka izsaukt Pīķa dāmu var dažādos veidos, lai viņa parādītos, bet nebūtu
ļauni noskaņota, bet ja viņas vārdu izsauc 13 reizes, tad viņa parādās
aiz izsaucēja muguras un nežēlīgi to nogalina vai ierauj viņu caur
spoguli savā nāves valstībā.
Vispārēji. Bieži vien mājas gariņu var pamanīt, nerunājot tikai par
mantu pazušanu. Kas to ir redzējis kā mākonīti, pelēku migliņu, kā
lidojošu gaismiņu, šādi pati biju viņu redzējusi. Tas var pat atnākt pie
jums sapnī un ko pavēstīt. Dzīvnieki arī uz to reaģē, piemēram, man
suns bieži vien rej skatoties uz vienu punktu mājā. Ir smalka robeža
starp mājas gariņu un spokiem, to var sajust un arī pārbaude ir
savādāka.
1. Paņemiet baltu lapu, blakus uzberiet kaudzīti pelnus un atstājiet uz
nakti tajā istabā, kurā jūsuprāt māju gariņš. Tad apskatiet to no rīta
vai uz lapas ir kādi zīmējumi, manā gadījumā bija krustiņš. Tātad viņš
te ir. (Šo veidu izstāstīja un pārbaudīja vecāki)
2. Paņemiet ābeci, nolieciet pret sienu tā lai visi burti būtu
apgriezti, atstājiet to uz pāris stundām, ja viņa ir apgriezta pareizi
mājas gariņš ir. (Izstāstīja draudzene, mēģinājām – izdevāsmanā vecajā dzīvoklī nē... mājā vel nemēģināju)
3. Jautāšana svecei. Pati neesmu mēģinājusi, dzirdēju, ka iededzinātai
svecei var jautāt – mājas gariņ, tu te esi? Tad svece sāk īpaši
uzvesties – spēcīgi uzliesmot, ja ir, palikt pa visam maziņai, ja nav.
Būs jāpamēģina.
4. Saldumu atstāšana. Atstājiet pāris konfektes, cepumus, redzamā
vieta, zinot, ka jums nav kārumnieku. Ja pēc laika, kas pazūd no šiem
gardumiem, tad iespējams mājas gariņš ir. Bet atsaucoties uz iepriekšējo
rakstu, viņš viņas var apēst arī enerģētiski, tā kā labāk aprociet
viņas vēlāk. Šo veidu izmēģināju pēc tā, ka mājās mistiskā kārtā sāka
zust saldumi... es nejokoju.
Veiksmi pārbaudēs un sadzīvojiet mierā ar savu mājas gariņu, atstājiet kādu gardumu ar!
1. 32 gadus vecā francūziete Emīla Sažē 1845. gadā iekārtojās darbā par
audzinātāju meiteņu pansijā netālu no Rīgas. Jau drīz vien vairāki
cilvēki sākuši apgalvot, ka redzējuši sažē kundzi vairākās vietās
vienlaicīgi. Sākumā to varēja norakstīt uz pārskatīšanos, taču līdz
kādam atgadījumam. Kad reiz mācību stundas laikā viņa aplūkoja kādu
teorēmu un uzskatāmības labad ar krītu to rakstīja uz tāfeles,
skolnieces bija ļoti pārsteigtas, savā priekšā ieraugot divas Sažē
kundzes. Pēc izskata un izturēšanās abas dāmas bija vienādas un to
redzēja 13 skolnieces. Šis fenomens tika novērots arī citos apstākļos.
Reiz audzinātāja bija redzēta plūcam dārzā ziedus, kamēr skolnieces
uzraudzīja cita skolotāja. Kad viņa uz īsu brīdi atstāja klasi, tajā
pašā krslā, kur pirms dažiem mirkļiem sēdējusi aizvietotāja, parādījās
sažē kundzes fantoms. Meitenes tūlīt metās pie loga un redzēja, ka
skolotāja joprojām plūc ziedus, tikai tagad viņa kustējās lēnāk, it kā
būtu nogurusi vai samiegojusies.
2. Šveiciešu psiholoģe un ilggadīgā Karla Gustava Junga sekretāre
Anjela Žafē apraksta paradību kādam vīrietim, kas cietis no smagām
kolikām, un citē viņu: " man tik briesmīgi sāpēja, ka teicu sev: tev
kaut kādā veidā jātiek ārā no sevis, tad sāpes pāries… Pēkšņi es
ieraudzīju vīrieti, kas devās pie dārza vārtiņiem. Viņš tos atvēra un
izgāja uz ielas - tad man aizgāja līdz apziņai: tas taču esmu es pats!
Es pielēcu kājās, vienas domas vadīts: man šis vīrs noteikti jāpanāk! Es
steidzos viņam pakaļ, panācu, centos to satvert…, bet viņš saira. Kā,
to es nevaru izskaidrot. Atgriezās arī sāpes, no kuŗam es šajā laikā
biju atbrīvojies.”
3. Vins no svadabīgākajiem piedzīvojumiem ar dubultnieku atgadījās
vācu arhitektam Dr. Karlam Š. Notikuma laikā viņš Berlīnē stradāja pie
teātra konstrukcijas. Vislielakās problēmas radīja skatuves kupola
statiskie aprēķini, ar ko viņš bija nodarbojies visu priekšpusdienu, tā
arī neatrodot saprātīgu risinājumu. Neapmirināts ar darba rezultātiem,
viņš devās pusdienās, domās vēl joprojām kavēdamies pie savas problēmas.
Ap pulksten diviem atgrizies birojā, viņs ieraudzīja, kakāds noliecies
pār viņa rasējamo dēli - viņa paša kopija. Dubultnieks bijā ģērbies
tieši tā patkā viņš. Veselas desmit minūtes Dr. Š. vēroja savu fantomu.
Pēkšņi spektrālais veidojums paslīdēja zem galda, un arhitekts redzēja,
kā tas ar kājām pa priekšu pakāpeniski izgaisa nekurienē. Uz rasējamā
dēļa Dr Š. atrada zīmējumu ar sava uzdevuma atrisinājumu. Tas vēl
daudzus gadus glabājās celtniecības firmas arhīvā.
Klīst daudzas leģendas par Nītaures vidusskolas spokiem, ka tā ir baltā dama, ka tas ir barons, vai kāds cits sens iemītnieks, pat ir dzirdami zirgu soļi pa naktīm.
Tas viss šķiet kā kartejais stāstiņš, tikai šiem notikumiem ir reāli liecinieki - es, mani klases biedri, skolas audzekņi, skolotāji, skolas sargi.
Es pati dažreiz eju naktīs pēc 12 klausīties balsīs un spoku raditajās skaņās, nakam pat grupiņās, ir pat klases, kas ir palikušas pa nakti skolā.
Lai dzirdētu balsis vislabakais variants ir būt pilnīgi vienam skolā. Labi ir arī dzirdama durvju virināšana un soļi, var durvis tava degun priekšā aizverties, nevar novelt vainu uz kādu, tu esi viens. Dažreiz staigā auksts vējš zinot ka visi logi ir ciet. Var ieslēgties mūzika, lielako ties klasiskā, un gaisma. Spoki dzīvo savu dzīvi.
Ar baru ir nākt grūtāk, visādi trokšņi un runas, ko radam mēs paši, tā ir grutāk pamanīt kaut ko. Divi, trīs tad vel nav tik traki.
Bieži kaut kas pazūd vai tiek parvietots - to ir teikuši sargi, kuriem pa naktīm nav tik omulīgi.
Pa dienu skola ir pilna ar cilvēkiem un gruti pateikt ka kaut kas notiek, laikam mēs vienkārši nepamanām neko mūsu steigā un rutinā.
Tas patiesi ir interesanti un aizraujoši, varbūt no sakuma biedejoši.
Tas, ko mēs saucam par mājas gariņiem, ir astrālā līmeņa būtnes, kas uzņēmušās kādas konkrētas vietas saimnieku-uzraugu funkcijas. Pilsētu dzīvokļos viņi ir stipri retāk, bet privātmājās un, it sevišķi, vecās lauku mājās - gandrīz vienmēr.
Mājas gariņi ir līdzīgi cilvēkiem - ne ļauni, ne labi, var gan ļoti palīdzēt, gan taisīt tračus, ja kaut kas nepatīk. Astrālā viņi nereti izskatās pēc neliela auguma cilvēciņiem, kas no galvas līdz kājām klāti ar kaķa vilnu un vispārīgi atgādina kaķus, reizēm redzams tikai tāds kā matu kamols. Viņiem patīk mītnes, kurās dzīvo saticīgi, mieru un tīrību mīloši, radoši un kārtīgi cilvēki. It sevišķi viņi mīl kaķus, jo jūtas tiem radniecīgi, kā arī suņus un bērnus, jo paši domāšanā nedaudz atgādina apmēram 4 gadus vecu bērnu - cilvēku dzīve viņiem ir aizraujošs brīnums, tāpēc nevajag brīnīties, ja reizi pa reizei kāda manta noslēpumaini pazūd un atkal atrodas - ļoti iespējams, ka gariņš paņēma to aplūkot.
Viņi sargā savas mītnes no astrālo mošķu iebrukumiem, brīdina mītnē dzīvojošos cilvēkus par briesmām, palīdz saimniecībā - kur ir labs kontakts ar gariņu, tur valdīs patīkama atmosfēra, sadzīves negadījumi būs reti, kūkas nesaplaks. Tāpēc nevajag aizmirst viņiem pateikt paldies ik pa brīdim - atrast mājā klusāko stūrīti, tur ar viņu parunāties, pateikties viņam, paslavēt par palīdzību, atstāt kādu dāvaniņu - spožas mantiņas viņiem ļoti patīk, var arī atstāt kādu kārumu, kas var arī pazust, bet, ja palicis pēc nakts tur pat, tad var aprakt zemē, jo gariņš jau īsti fiziski to neapēdīs, tikai paņems veltes enerģiju.
Ja mājā sākas poltergeistam līdzīgas izdarības, jāpavēro, vai gariņš necenšas par kaut ko brīdināt. Tad var viņam palīdzēt darbos enerģētiski iztīrot māju, pakvēpinot kadiķus, noliekot spoguļu priekšā baltas sveces, neļaujot nepatīkamiem cilvēkiem nākt ciemos. Ja mājās bieži notiek strīdi, iedzeršanas un tamlīdzīgas nebūšanas, mājas gariņš var arī pamest šo māju, un tad tā paliek brīva visādām draņķībām, kuras tieši pievelk šāda uzvedība...
Ievācoties kādā vecā mājā, stipri iespējams, ka tajā jau dzīvos to iemīļojis gariņš. Ja ir kaķis, labi to ievācoties ielaist pirmo, lai parunājas ar gariņu, viņi ir radniecīgi un vislabāk varēs nokārtot visu. Ir arī labi jaunajai mājas saimniecei pavadīt mājā pirmo nakti, noliekot gariņam veltes - sālsmaize un kausiņš vīna derēs - un parunājoties, sveicinot viņu kā mājas saimnieku, pastāstot savus nodomus šai mājā un lūdzot viņa palīdzību saimniecībā.
Ja mājā, no kuras pārvācas, jau ir savs gariņš, to var aicināt sev līdzi, bet tad labāk, lai jaunā māja būtu tikko celta, bez sava saimnieka, savādāk var sanākt nesaskaņas divu mājas sargātāju starpā, un tad priecīgs nebūs neviens.
