Divsejainais kaķis ar iesauku Frenks un Luijs iekļauts Ginesa rekordu grāmatā: uz šo brīdi neparastais kaķis ir visvecākais dzīvnieks ar līdzīgu kaiti – šomēnes Frankenluijs nosvinēja savu 12. dzimšanas dienu.
Kā ziņo aģentūra Reuters, dīvainais kaķis ar savu saimnieci Mārtiju dzīvo Masačūsetsas štatā (saimniece lūgusi nepublicēt viņas uzvārdu, lai ziņkārīgie tautieši neuzsāktu svētceļojumus uz viņas māju). Kaķi Mārtija adoptējusi 1999. gadā, kad kādā no dzīvnieku patversmēm strādājusi par medmāsu.
Pēc Mārtijas vārdiem, divsejainais kaķis uz patversmi bija atnests, lai tiktu iemidzināts, tomēr medmāsa uzstājusi uz to, ka dzīvnieku nogalināt nedrīkst, un paņēmusi viņu pie sevis.
Parasti dzīvnieki ar šādiem defektiem dzīvo vienu līdz četras dienas, turpretī Frenks un Luijs pamanījās izķepuroties un izauga par pilnīgi veselīgu kaķi.
Frenka un Luija kaiti mediķi sauc par diprozopiju jeb kranofaciālo duplikāciju (neoficiāli arī par Jānusa slimību, pēc romiešu divsejainā dieva Jānusa vārda), un to raksturo divas sejas (dzīvnieku gadījumā - purni) uz vienas galvas.
Frenkam un Luijam ir divas mutes, divi deguni un divas funkcionējošas acis (ar trešo aci, kas atrodas purniņa vidū, kaķis neredz). Neparastajam dzīvniekam ir vienas smadzenes, tāpēc abas sejas uz apkārt notiekošo reaģē sinhroni. Ēdot viņš izmanto galvas labo pusi, kuru saimniece dēvē par Frenku, bet Luija purniņš tikmēr kustās un osta gaisu.
Vispirms apkopošu spēcīgus argumentus PRET šādu interesantu dabas parādību - kaut kā krišanu, kas nav ūdens, no gaisa. Un pēc tam seko virkne tieši tādu atgadījumu, kad kaut kas neparasts, lietus jeb drīzāk krusas formā, krīt mums uz galvas.
1. Arguments. Virpuļviesulim, paceļot gaisā zivis, obligāti būtu bijis jāuzņem arī tonnām atkritumu, augu vai smilšu, un neapšaubāmi, arī citu dzīvu būtņu. Tomēr no debesīm krita vienas sugas zivis. Zinātnieki mēģināja to sasaistīt ar objektu svaru un aerodinamiku, taču arī šis viedoklis ir maldīgs - zivis ir vienas sugas, bet to izmēri ir dažādi.
2. Arguments. Virpuļviesuļa uzvedību var salīdzināt ar centrifūgu - tas griežas tik ātri, (1300km/h) ka tajā nav zivīm tik ļoti nepieciešamā ūdens.
3. Arguments. Vēsturē vislielāko attālumu tornado veica 1917. gadā, kad tas 7 stundu un 20 minūšu laikā nostaigāja 500km. Parasti tornado noiet aptuveni 20km lielu attālumu. Zivju lietus laikā mēdz krist zivis, kuru mājvieta atrodas pat vairāk nekā 500km attālumā.
4. Arguments. Ja uz zemes kaut kas krīt 100x100 m kvadratūrā, skaidrs, ka arī gaisā objekti atradušies vienkopus. Virpuļviesulis priekšmetus izmētā, nevis savāc. Tas nespēj akurāti pacelt gaisā dzīvu poulāciju, kas sver vairākas tonnas (turklāt veicot atlasi) , pārnest to simtiem vai tūkstošiem km tālu un tikpat akurāti nomest zemē vienā vietā.
... Lasīt tālāk>>