Varavīksnes siena

Viena no retākajām parādībām atmosfērā, pazīstama arī kā „uguns varavīksne” tā rodas austošas vai rietošas saules horizontālajiem stariem sadaloties caur horizontāli izkārtotiem ledus kristāliņiem mākoņos. Rezultātā sanāk sava veida siena, kas iekrāsota visās varavīksnes krāsās. Šī fotogrāfija uzņemta Vašingtonas debesīs 2006. gadā.

Oreols

Saules stari atspīd pret ledus kristāliņiem, kas izvietojušies augstākajos mākoņu slāņos, 22° leņķī attiecībā pret sauli. Atšķirīgs ledus kristāliņu stāvoklis var sekmēt dažādas oreola modifikācijas. Sala dienās var novērot arī „dimanta putekļu” efektu, šajā gadījumā saules stari vairākkārtīgi atspīd no ledus kristāliņiem.

Inversās lidmašīnu pēdas.

Lidmašīnu izplūdes gāzes un gaisa plūsmas lielos augstumos pāvērš ledus daļiņas ūdenī. Garās, baltās strīpas augstu debesīs nav nekas cits, kā ūdens lāsītes. 

Krēslas stari.

Rietošas saules stari, kas izlaužas cauri plaisām mākoņos veido skaidri saskatāmus saules staru kūlīšus. Ļoti bieži šos saules starus var ieraudzīt dažādās fantastikas filmās. Foto tapis vienā no Jūtas štata nacionālajiem parkiem.

Ziemeļblāzma.

Ziemeļblāzma nav nekas cits, kā saules staru un zemes magnētiskā lauka gāzu daļiņu sadursme atmosfēras augstākajos slāņos. 

Zvaigžņu pēdas.

Skaidri saredzama zemes griešanās demonstrācija. Šī parādība nav pamanāma ar neapbruņotu aci. Lai iegūtu šādu fotogrāfiju, fotoaparātam nepieciešams iestatīt pagarinātu slēdža aizturi(delay). Fotogrāfijā tikai viena vienīgā polārzvaigzne, kas atrodas praktiski tieši virs zemes ass, paliek gandrīz nekustīga.

Baltā varavīksne.

Fotogrāfija uzņemta uz zelta vārtu tilta San-Francisko. Nelielais ūdens gaisa pilienu izmērs padara neiespējamu saules staru izplēšanos krāsu spektrā, tāpēc varavīksne ir tikai baltā krāsā.

Budas Gaisma

Fotogrāfija tika uzņemta Ķīnā. Šis fenomens ir ļoti līdzīgs „Brokkena spokam”. Saules stari atspoguļojas uz atmosvēras ūdens pilieniem virs jūras. Ēna pa vidu varavīksnei pieder lidmašīnai.

Apgrieztā varavīksne.

Šī neparastā varavīksne arī rodas saules stariem laužoties cauri ledus kristāliņiem noteiktās mākoņa daļās.

Mirāža.

Ļoti izplatīta parādība.To var novērot ne tikai tuksnesī, bet arī uz autošosejas ceļiem svēlmīgā karstumā. Šis fenomens rodas saules stariem lūztot cauri „lēcai”, ko izveidojuši vēsā gaisa slāņi(zemes virsmas līmenī) un siltā gaisa masas. Šī īpatnējā „lēca” atspoguļo priekšmetus, kas atrodas virs horizonta, šajā gadījumā tās ir debesis. Fotogrāfija uzņemta Vācijā.

Brokkena spoks, Vācija.

Šis dabas fenomens novērojams miglainos rītos. Krāsains, saulei līdzīgs disks parādās tieši pretī saulei, stariem atspīdod pret miglas sastāvā esošajiem ūdens pilieniem. Ziņkāri izraisošā trijstūrveida ēna, kas saplēš perlamutra disku ir nekas cits, kā tikai mākoņu virsmas projekcija.

Perlamutra mākoņi

Perlamutra mākoņi jeb polārie stratosfēras mākoņi ir mākoņi, kuri veidojas ļoti lielā augstumā virs zemes (20—30 km) un sastāv no ledus kristāliņiem vai ļoti aukstiem ūdens pilieniem. Tie ir plāni un tiem viegli tiek cauri Saules, Mēness un zvaigžņu gaisma. Šos mākoņus var novērot ļoti reti, parasti 55—60° platumos pēc saulrieta un pirms saullēkta. Dienā spožās gaismas dēļ tie nav redzami. Fotogrāfijā perlamutra mākoņi Norvēģijā.

Raķešu izplūdes gāzu pēdas.

Pēdas no Minotaur raķetes, ko ASV gaisa spēki palaida gaisā Kalifornijā. Gaisa plūsmas, kas pūš dažādos augstumos ar dažādu ātrumu, izkropļo un sagroza raķešu izplūdes gāzu atstātās pēdas.
Atmosfēras izkusušie ledus kristāliņi, ūdens pilītes, savukārt sekmē saules staru sadalīšanos visās varavīksnes krāsās.

Zodiakālā gaisma

... ir vāja, bālgana blāzma nakts debesīs, kura redzama tūlīt pēc saulrieta vai pirms saullēkta. Blāzma plēšas uz augšu Saules apvidū. Zodiakālā gaisma ir ļoti vāja, to pilnībā nomāc mēnesgaisma vai gaismas piesārņojums, tāpēc jābūt piemērotiem apstākļiem, lai to novērotu.

Avots - http://www.spoki.lv/foto-izlases/14-gaismas-fenomeni/462130