Parasti par šādām lietām nezin un neinteresējas, līdz viņas nenotiek ar tevi pašu... Es arī nezināju par miega paralīzi, līdz nepiedzīvoju to pati.

Iesaku izlasīt, jo ar jebkuru tas var notikt...

1.

Kas ir miega paralīze? Miega paralīze ir stāvoklis, kas ir diezgan tuvs īstai ķermeņa paralīzei, bet iestājas ātrā sapņa fāzes laikā un traucē veikt darbības sapņa laikā, no kā prāts pamostas, bet ķermeņa paralīze saglabājas.

Visbiežāk tā iestājas guļot uz muguras, retāk guļot uz sāniem (biežāk uz labā sāna) un iestājas tikai pie dabiskās pamošanās (kad pats pamosties).

Par iemeslu miega paralīzei var būt – miega nepietiekamība, liels stress vai uztraukums, mainīgs dzīvesveids, medikamenti u.c.

Pēc statistikas, katrs 4 no 10 jebkura vecuma, dzimuma cilvēkiem cieš ar miega paralīzi.

2.

... Lasīt tālāk>>

Kategorija: Ezorētika | Skatijumi: 7254 | Pievienoja: Laura | Datums: 16.02.2012 | Komentāri (9)

Tu visu laiku staigā un sūdzies, ka tev nekas nesanāk, tev skauž, ka citiem veicās, ka viņiem ir tas kā tev nav.

Tas ir tāds bumerangs, apburtais loks, visu slikto ko tu teiksi, karma tev atgriezīs atpakaļ trīs kārt, bet labu tik pat. Cik noskaudīsi – trīskārt vairāk atņems. Pat ja tas nenotiks šodien vai rīt, bet tas notiks un iespējams, tad kad negaidīsi.

1.

Kā pierādījumu varu dot šādu piemēru – tu mierīgi eju uz savu istabu, pie tam savā prātā lamājot lektoru – ka viņš ir pilnīgais idiots, stulbenis u.t.t. Līdz savas kājas pirkstu kārtīgi apdauzi ap skapi vai citu mēbeli. Var teikt, ka tā ir tūlītēja karma. Ar mani pašu tā bieži notiek un patiesi tikai tad, kad prātā ir negatīvas domas, tad es saprotu un beidzu domāt par to.

2.

Arī tūlītējas karmas piemērs.

3.

... Lasīt tālāk>>

Kategorija: Ezorētika | Skatijumi: 2329 | Pievienoja: Laura | Datums: 19.12.2011 | Komentāri (0)

Ticēt vai neticēt dažādām parunām? Un ko tās vēsta? Kas ar saplīsušu spoguli jādara? Apkopojam parunas un mītus par spoguļiem.

Jau gadsimtiem ilgi cilvēce pazīst spoguli un jau tik pat sen tas ir kļuvis par neatņemamu mitoloģijas sastāvdaļu. Tomēr kopumā pastāv uzskats, ka katram cilvēkam spoguļa otrā pusē - paralēlajā pasaulē - mīt dubultnieks un jo biežāk cilvēks skatās vienā un tajā pašā spogulī jo ciešāka saikne ar šo dubultnieku izveidojas. Tieši šīs īpašās enerģijas dēļ arī radušies mīti un parunas.

• Viena no tām tad arī ir paruna par to, ka spogulis plīst uz nelaimi. Tomēr nelaimi iespējas arī novērst, ja saplīsušā spoguļa lauskas tiek savāktas un noraktas zemē vai arī noslīcinātas. Tas tāpēc, ka zeme un ūdens spēj uzņemt un pārstrādāt visas negatīvās enerģijas. Paši spoguļu ražotāji gan to, ka spogulis saplīst skaidro kā labu zīmi. Tas tāpēc, ka spogulim piemīt spēja uzkrāt negatīvo enerģiju un, kad tās ir kļuvis par daudz, tas izvēlas vienkāršāko veidu, kā atbrīvoties no nevēlamajiem krājumiem - tas saplīst.

• Tomēr par spoguli der atcerēties arī citās dzīves situācijās. Vispār starp spoguli un cilvēku pastāv regulāra mijiedarbība. Proti, ja, skatoties spogulī, cilvēks izjūt patīkamas emocijas, spogulis uzņem pozitīvo enerģiju un sūta to atpakaļ ar divkāršu spēku. Ja spogulī cilvēks veras drūms un saīdzis, tādu pašu enerģiju viņš saņem atpakaļ. Tāpēc arī radusies paruna, ka slimības laikā nevajag skatīties spogulī, jo enerģija, kas paliks spogulī slimības laikā, vēl ilgi var negatīvi ietekmēt arī pēc atveseļošanās. Ja spogulis tomēr stāvējis telpā, kur notikušas nelaimes, kur spoguļojies kāds smagi slimais, to ieteicams ... Lasīt tālāk>>

Dežavu

Termins „déjà vu”, kurš burtiskajā nozīmē no franču valodas nozīmē „jau redzēts”, raksturo sajūtas, kad cilvēks nokļuvis jaunā situācijā, jūt, ka viņš to ir piedzīvojis jau iepriekš.

Termins pirmo reizi tika pielietots Franču izcelsmes fiziķa Emīla Boraka (Émile Boirac) (1851-1917) grāmatā „Psihes zinātnes nākotne” („L'Avenir des sciences psychiques”).

Piedzīvojot „déjà vu” cilvēks ne tikai piedzīvo atkārtojuma sajūtas, bet jūt „dīvainību” un „savādumu”.

Šīs sajūtas tiek uzskatītas par neizpētītu fenomenu, kurš bieži tiek saistīts ar cilvēka sapņiem, kuros viņš it kā „atceras nākotni”. Šie sapņi paliek zemapziņā un kad cilvēks piedzīvo konkrēto notikumu, viņš jūt, ka tas noticis pagātnē.

Šīs sajūtas nav nekas neparasts, jo veicot cilvēku aptaujas tiek secināts, ka vismaz 70% no visas pasaules iedzīvotājiem, kaut reizi dzīvē ir piedzīvojuši „déjà vu”.

Pie tam šis fenomens tiek fiksēts arī daudz agrākā vēsturē, kur tas aprakstīts citiem vārdiem, seno rakstnieku literatūras darbos.

Mūsdienās zinātnieki ir iemācījušies atjaunot šīs sajūtas ar hipnozes palīdzību, tomēr vēl daudz lietas paliek neizpētītas.

1.) Déjà vécu – tiek tulkots kā „Jau redzēts” vai „Jau izdzīvots”. Tieši šī tipa raksturiezīmes kā pirmās min, izdzirdot vārdu dežavu. „Jau redzēts” sajūtas īpaši izceļ cilvēki vecumā no 15-25 gadiem, kuru, pēc zinātnieku pētījumiem secināts, prāts īpaši asi spēj uztvert vides izmaiņas. Pēdējo gadu pētījumi liecina, ka piedzīvojot déjà vécu, cilvēka prāts to spēj atcerēties gadiem ilgi.

2.) Déjà senti – šis fenomens raksturo „jau sajusts” sajūtu. Atkarībā no déjà vécu, déjà senti parasti nemēdz palikt cilvēka atmiņās, un ir tikai mirkļa sajūtas.

3.) Déjà visité – šīs sajūtas ir visretāk piedzīvotas. Tās raksturo pārdabiskas spējas cilvēkam nepazīstamā vietā, to atpazīt. Tulkojumā „jau apciemots”. Piemēram, ir gadījumi, kad cilvēks nonācis pavisam jaunā pilsētā, to jau pazīst, atsevišķos gadījumos, līdz pat sīkākai detaļai. Skaidrojot šo fenomenu, zinātnieki min tādas frāzes kā „reinkarnācija” un „ceļojums ārpus ķermeņa”.

Slavena grāmata, kurā runāts par šiem jautājumiem ir Nataniela Havtorna (Nathaniel Hawthorne) „Mūsu Vecās Mājas” (Our Old Home).

Zinātniskie pētījumi
Zinātnieki jau ilgāku laiku mēģina izzināt šo fenomenu, un vairāki vienprātīgi secina, ka dežavu ir atmiņas anomālija.

Papildus tiek apsvērta arī doma, ka dežavu ir cilvēka neuroloģisko sistēmu pārklāšanās. Neuroloģiskās sistēmas, kas uztur cilvēka pagaidu (īstermiņa – esošo notikumu) atmiņu pārklājas ar tām, kuras atbildīgas par ilgtermiņa (pagātnes) atmiņas uzturēšanu.

Vairāki teorētiķi tic, ka ... Lasīt tālāk>>