Dežavu

Termins „déjà vu”, kurš burtiskajā nozīmē no franču valodas nozīmē „jau redzēts”, raksturo sajūtas, kad cilvēks nokļuvis jaunā situācijā, jūt, ka viņš to ir piedzīvojis jau iepriekš.

Termins pirmo reizi tika pielietots Franču izcelsmes fiziķa Emīla Boraka (Émile Boirac) (1851-1917) grāmatā „Psihes zinātnes nākotne” („L'Avenir des sciences psychiques”).

Piedzīvojot „déjà vu” cilvēks ne tikai piedzīvo atkārtojuma sajūtas, bet jūt „dīvainību” un „savādumu”.

Šīs sajūtas tiek uzskatītas par neizpētītu fenomenu, kurš bieži tiek saistīts ar cilvēka sapņiem, kuros viņš it kā „atceras nākotni”. Šie sapņi paliek zemapziņā un kad cilvēks piedzīvo konkrēto notikumu, viņš jūt, ka tas noticis pagātnē.

Šīs sajūtas nav nekas neparasts, jo veicot cilvēku aptaujas tiek secināts, ka vismaz 70% no visas pasaules iedzīvotājiem, kaut reizi dzīvē ir piedzīvojuši „déjà vu”.

Pie tam šis fenomens tiek fiksēts arī daudz agrākā vēsturē, kur tas aprakstīts citiem vārdiem, seno rakstnieku literatūras darbos.

Mūsdienās zinātnieki ir iemācījušies atjaunot šīs sajūtas ar hipnozes palīdzību, tomēr vēl daudz lietas paliek neizpētītas.

1.) Déjà vécu – tiek tulkots kā „Jau redzēts” vai „Jau izdzīvots”. Tieši šī tipa raksturiezīmes kā pirmās min, izdzirdot vārdu dežavu. „Jau redzēts” sajūtas īpaši izceļ cilvēki vecumā no 15-25 gadiem, kuru, pēc zinātnieku pētījumiem secināts, prāts īpaši asi spēj uztvert vides izmaiņas. Pēdējo gadu pētījumi liecina, ka piedzīvojot déjà vécu, cilvēka prāts to spēj atcerēties gadiem ilgi.

2.) Déjà senti – šis fenomens raksturo „jau sajusts” sajūtu. Atkarībā no déjà vécu, déjà senti parasti nemēdz palikt cilvēka atmiņās, un ir tikai mirkļa sajūtas.

3.) Déjà visité – šīs sajūtas ir visretāk piedzīvotas. Tās raksturo pārdabiskas spējas cilvēkam nepazīstamā vietā, to atpazīt. Tulkojumā „jau apciemots”. Piemēram, ir gadījumi, kad cilvēks nonācis pavisam jaunā pilsētā, to jau pazīst, atsevišķos gadījumos, līdz pat sīkākai detaļai. Skaidrojot šo fenomenu, zinātnieki min tādas frāzes kā „reinkarnācija” un „ceļojums ārpus ķermeņa”.

Slavena grāmata, kurā runāts par šiem jautājumiem ir Nataniela Havtorna (Nathaniel Hawthorne) „Mūsu Vecās Mājas” (Our Old Home).

Zinātniskie pētījumi
Zinātnieki jau ilgāku laiku mēģina izzināt šo fenomenu, un vairāki vienprātīgi secina, ka dežavu ir atmiņas anomālija.

Papildus tiek apsvērta arī doma, ka dežavu ir cilvēka neuroloģisko sistēmu pārklāšanās. Neuroloģiskās sistēmas, kas uztur cilvēka pagaidu (īstermiņa – esošo notikumu) atmiņu pārklājas ar tām, kuras atbildīgas par ilgtermiņa (pagātnes) atmiņas uzturēšanu.

Vairāki teorētiķi tic, ka atmiņas anomālija parādās, kad apziņa nostrādā ar nelielu aizturi, saņemot ieejas informāciju. Citiem vārdiem sakot, zemapziņa saņem apkārtējās vides informāciju pirms apziņas. Tas izraisa dežavu - apziņa secina, ka tikko saņemtā informācija ir jau kaut kad tikusi saņemta. Lai gan patiesībā zemapziņa to saņēmusi par dažām sekundes daļām ātrāk nekā apziņa.

Pastāv arī citas teorijas, piemēram, tāda, ka dežavu rodas nepareizas smadzeņu izlādes procesa rezultātā.

Farmakoloģijā ir pierādīts, ka dežavu efektu var pastiprināt ar dažādu medicīnisko preparātu sajaukšanu. Aiz tā rodas jauna teorija par dežavu rašanos ķīmisko procesu rezultātā.

Tāpat ir atsevišķs skatījums no cilvēka nervu pētniekiem - „nervu teorija”, parapsihologiem un citu nozaru zinātniekiem.

Ir cilvēki, kas uzskata, ka dežavu ir nekas cits kā sapņu atcerēšanās. Tomēr aiz šīs teorijas ir vesela jūra neatbildētu jautājumu. Kā viens no tiem, paši sapņi, un ar tiem saistītās teorijas.

Teorija pēc teorijas, ka būtībā ir raksturīgi lietām, kuras cilvēki racionāli nevar izskaidrot...

Jamais vu raksturo fenomenu, kad cilvēks nonāk acīmredzami pazīstamā situācija, bet nespēj to atpazīt, attiecīgi uztverot to kā jaunatklājumu. Šis termins tiek skaidrots ar tādām lietām kā amnēzija un epilepsija.

Kriss Mulins (Chris Moulin) no Lēdsas universitātes veica nelielu eksperimentu. Ņemot talkā 92 brīvprātīgos, viņš tiem lika uzrakstīt vārdu „durvis” 30 reizes, sešdesmit sekundēs. Rezultātā 68% no viņa testa zaķīšiem, piedzīvoja jamais vu efektu, attiecīgi sākot šaubīties par vārda „durvis” esamību. Pastāv arī uzskats, ka ar hronisku jamais vu efektu sirgst šizofrēniķi.

Avots - http://www.amdb.lv/vards.php?id=10