Kā pierādījumu varu dot šādu piemēru – tu mierīgi eju uz savu istabu, pie tam savā prātā lamājot lektoru – ka viņš ir pilnīgais idiots, stulbenis u.t.t. Līdz savas kājas pirkstu kārtīgi apdauzi ap skapi vai citu mēbeli. Var teikt, ka tā ir tūlītēja karma. Ar mani pašu tā bieži notiek un patiesi tikai tad, kad prātā ir negatīvas domas, tad es saprotu un beidzu domāt par to.

Arī tūlītējas karmas piemērs.

Protams, jo lielāks nodarījums, jo vairāk karma meklē un gaida labāko brīdi, kad izpildīt savu pienākumu. Arī piemērs no dzīves – vel skolā, 5.klasē kāds no huligāniem bija saplēsis meitenei brilles, meitene raudāja, bet viņš turpināja par viņu smieties. Pēc nedēļas, kad meitene ieradās jau ar jaunām brillēm, puisis ieradās ar kāju ģipsī, pēc viņa vārdiem, viņš vienkārši paslīdēja uz ledus. Puisi nesarūgtināja tik ļoti kājas lūzums vai mājas arests, cik tas, ka viņš vairs nevarēja rītdien braukt uz ekskursiju, kuru gaidīja tik ilgi.

No karmas nevajag baidīties, ja tu veiksi ko labu, viņa vienmēr atradīs veidu tev atmaksāt. Palīdzēsi tantiņai aiznest mantas, uzspēsi uz autobusu uz kuru mūžīgi kavē. Kad palīdzi cilvēkiem, tu pats jūties labāk, vai tad nē? Un veiksme tev sāks sekot. Es piemēram vienreiz pazaudēju savu maku un sapratu to tikai pēc stundas un iedomājaties, atradu to pie paša veikala un neviens to nebija ieraudzījis! Tāda ir karma, tu palīdzi un tev palīdzēs.

Uz nobeigumu var teikt, ka karma ir taisnīguma rīks un darbojās pēc principa ļaunums rada ļaunumu, labums labumu, bet viņas ceļi nav paredzami un dažreiz ir nežēlīgi... Paldies par uzmanību.

Laura Dambīte