Jēdziens nāve attiecas tikai uz formu. Gars ir nemirstīgs. Tāpēc piedzimšana un nāve ir vien relatīvi jēdzieni. Tas, ko mēs saucam par nāvi, patiesībā ir tikai piedzimšana garīgajā pasaulē, un tas, ko mēs saucam par piedzimšanu, ir nomiršana uz kādu laiku iekšējā pasaulē.
Ja mēs esam izsmēluši kādas vienas dzīves iespējamības, tad ar miršanas norisi, no kuras maldīgi baidās, ir nepieciešams pacelties augstākās sfērās.
Sirdī atrodas tā saucamais fiziskā auguma dīgļa atoms. Rožkrustiešu valodā šis dīgļa atoms tiek dēvēts par Dieva grāmatu. Tur ir atzīmētas visas pagājušās dzīves pieredzes. Šis sevišķais atoms ir ilgstošs, un mēs to ņemam sev līdzi visās nākamajās dzīvēs, jo tas veido pamatu mūsu personībām mūžīgi mūžos. Nāve iestājas, kad savienojums starp sirdi un dīgļa atomu salūst.
Dīgļa atoma spēki kopā ar augstākajiem nesējiem – vitālo augumu, iekāres augumu un garu – izkļūst laukā pa galvas augšējo daļu. Tomēr augstāko nesēju savienojumu ar atstāto fizisko augumu rada tā saucamā sudraba aukla, kas pastāv vēl apmēram 3,5 dienas. Tā ir trīskārtīga: viena daļa sastāv no ētera, otra – no veļa (astrālās) matērijas, bet trešā – no domu (mentālās) matērijas.
Šis daļas pieder atbilstošo augumu dīgļu atomiem. Lūzums starp dīgļa atomu un sirdi rada sirds pulsācijas izbeigšanos, bet, iekams sudraba aukla nav pārtrūkusi, augums vēl nav miris.
Šajā stadijā norit ļoti svarīgs process – pagājušās dzīves panorāmas vērošana un šai panorāmā ietverto ainu iegravēšana velī. Dzīves laikā vitālā auguma atstarojošais ēteris darbojas kā jutīga plate, kurā ir atzīmētas visas domas, dvēseles pārdzīvojumi, notikumi un dzīves apkārtne.
Ēteris, ko cilvēks ieelpo līdz ar gaisu, ietver šīs ainas un ar asiņu palīdzību iegravē vitālajā augumā. Tās veido pamatu pieredzējumiem pēc nāves. Pirmo 3,5 pēcnāves dienu laikā ego iedziļinās šajā panorāmā, kas plūst viņa priekšā apgrieztā secībā. Tas nozīmē, ka dzīves pēdējais posms parādās vispirms.
Ja koncentrēšanās un panorāmas vērošana ir pilnīgi skaidra un to netraucē nekādi trokšņi vai nemiers, tad iegravējums ir dziļš un skaidrs, un dzīvē pēc nāves ego būs iespējams sevī iegravēt tikko pabeigtās dzīves pilnu garīgo vērtību.
Turpretī, ja ego tiek traucēts ar nemieru, raudām un žēlabām vai trokšņiem kā kaujas laukā, tad tā koncentrēšanās nevar būt pilnīga un pagājušās dzīves pieredze tikai viegli un nepilnīgi iegravējas velī. Rezultātā gandrīz ir zudusi visa pagājusī dzīve, tas ir, garīgās īpašības, kuras no tās iegūst, ja viss rit normāli. Mums ir ļoti jārūpējas par to, lai tikko nomirušai personai nodrošinātu mieru, lai panorāmas vērošana netiktu traucēta, jo no tā ir atkarīga sirdsapziņas attīstība un pamudinājums uz pareizu darbību nākamajā dzīvē.
Vienlaikus notiek ēteru atdalīšanās process – divu augstāko (gaismas un atstarojošā) ēteru nošķiršana no diviem zemākajiem (ķīmiskā un vitālā) ēteriem. Augstākie ēteri pieglaužas augstākajiem nesējiem un kopā ar tiem dodas uz augstākajām p ... Lasīt tālāk>>

Ne tikai mūsu senču, bet arī daudzās citās ticībās ( piemēram kristietībā , budismā ) ir uzsvērta nepieciešamība kontrolēt savas domas, domāt tikai labas domas. Kāpēc? Tas ko mēs domājam ļoti lielā mērā ietekmē mūsu ķermeni un mūsu likteni. Bagātība, nabadzība, veiksme, neveiksme, veselība , slimība un pat vecums lielā mērā ir atkarīgi no tā ko mēs domājam. Var teikt :” Tu esi tas par ko tu domā!” Dvēsele – cilvēka Dievišķā daļa ir kā bērns, kurš meklē sev jaunas rotaļlietas. Katru jaunu domu gan labu, gan ļaunu (jo tā atrodas viņpus labā un ļaunā – vai ja vēlaties spriež tā – ja jau Tu savā prātā šādu domu esi ielaidis- tad uzskati to par labu) tā vispirms pielaiko uz sevis kā sieviete pielaiko jaunu tērpu. Tagad , ceru ,saprotat cik svarīgi ir domāt tikai labas domas.

Piemēram ir domas, kuras padara cilvēku par neveiksminieku, vilkači saka „par medījumu”.

1. Es zinu ka man nekas nesanāks.
2. Katru reizi, kad man ar kādu jāstrīdas es zaudēju paškontroli.
3.Ko gan mazs cilvēks var padarīt šīs pasaules varenajiem.
4.Es nepieļaušu ka tie mani izrīko!
5.Ak , kungs, kaut tikai neizvestu viņu no pateicības.
6.Ja es izstāstīšu kā esmu izgāzies viņi mani uzskatīs par idiotu.
7.Es baidos viņu sāpināt ar savu rīcību.
8.Es pats ar to netikšu galā, man nāksies atrast kādu kas to izdara manā vietā.
9. Viņi taču to nedarīs – tā taču nav godīgi!

Ja jums izdosies pilnīgi atradināties no šāda domu gājiena tu jau uz 75% esi pats savas dzīves noteicējs!

Domas kuras padara par nabagu:
To kurš cenšas daudz nopelnīt daudz naudas interesē tikai savu iegribu piepildīšana.
Nauda samaitā!
Nauda ir visa ļaunuma sakne!
Īstai laimei naudu nevajag!
Viss kas patiešām ir vērtīgs par naudu nav nopērkams!
Bagātnieki ir izvirtuši egoisti!
Lai ietu par garīgās attīstības ceļu ir jāatsakās no materiālajiem labumiem!

Domas kas palīdz kļūt bagātam:

Nauda sniedz iespēju iegādāties mums nepieciešamās lietas un pakalpojumus, ar tās palīdzību mēs varam palīdzēt citiem!
Nauda ir visā pasaulē atzīta norēķina forma!
Naudu var izmantot labiem nolūkiem!
Es pats radu savu finansiālo labklājību!