Mēs bieži sakam ka tā ir vieksme, nejaušiba.

Kad pareizi pasakam pāris skaitļus loterejā.

Bet mežā, kad savu ceļu pazaudejam.

Kam lai uzticamies - kartei, kompasam, saulei, bet ja šo ceļvežu nav.

Mēs paļaujamies uz to maņu, kas parastajā pieciniekā nav ieskaitīta - uz intuīciju.

Tā mums palīdz gan parastās lietās, gan sarežģitās dzīves situācijās, gan spēj mūs izglābt.

Pastāstiet kā jums tā palīdzēja.

 

Mēs katru nakti skatmies zvaigznēs un domajam vai tur ir kaut kas vairāk, ko atrast izņemot tukšumu un bezgalību. 

Kosmos tajā mēs esam tikai punkts, kuru neatšķirt no pārejiem, kaut arī visi ir dažadi.                    ,

Vai tur bezgalīgajā kosmosā ir līdzīgi punkti kā mūsu zeme, punkti ar kuriem var novilkt taisnes, bet varbūt tas jau ir izdarīts un to slēpj, rādot ka mums tomēr piemīt šī vientulība plašajā visumā.

Un tomēr ne viss mūsu debesu klājā, rod atbildes mūsu prātā.

Varbūt tās ir ilūzijas? Mēs nezinam, bet vienmēr ceram ka tur ir kaut kas vairāk.

Slēpjas aiz mūsu robežām.

Izlemjat paši.