Esmu vienmēr apbrīnojusi, kāds milzīgs spēks piemīt dabai un kā pret to cilvēki vienkārši ir bezspēcīgi... I like the way you feel today, Knowing that this world will fade. Living one day without hate, Like there’s nothing to regret.
Daba, tā ir vide, vide pieder pie planētas ekosistēmas, ekosistēma ir dotās planētas būtība, mēs esam daļa no ekosistēmas tādejādi arī daļa no dabas. Tas ir tāpat kā salīdzināt suni un viņa blusas. Nepiekritīšu jau pirmkārt, ka tu saki, ka cilvēks pret dabu ir bezspēcīgs, tādas lietas nav jāsalīdzina, jo neatrodas vienādās kategorijās ņemot vērā proporcijas un to būtību. Tik pat labi var teikt, ka daba ir bezspēcīga pret cilvēku, mēs kokus iznīcinam un piemēslojam vidi, daba nav spējīga to apturēt, mēs iznīcinām daļu no sevis, lai to beigtu dabai būtu jāiznīcina mūs, kā rezultātā arī daļu no sevis, jo mēs esam daļa no ekosistēmas. '...They told me I could be anything I want, but in the end I became nobody...'
Daba, tā ir vide, vide pieder pie planētas ekosistēmas, ekosistēma ir dotās planētas būtība, mēs esam daļa no ekosistēmas tādejādi arī daļa no dabas. Tas ir tāpat kā salīdzināt suni un viņa blusas. Nepiekritīšu jau pirmkārt, ka tu saki, ka cilvēks pret dabu ir bezspēcīgs, tādas lietas nav jāsalīdzina, jo neatrodas vienādās kategorijās ņemot vērā proporcijas un to būtību. Tik pat labi var teikt, ka daba ir bezspēcīga pret cilvēku, mēs kokus iznīcinam un piemēslojam vidi, daba nav spējīga to apturēt, mēs iznīcinām daļu no sevis, lai to beigtu dabai būtu jāiznīcina mūs, kā rezultātā arī daļu no sevis, jo mēs esam daļa no ekosistēmas.
Es sapratu tavu domu, bet ar šo es vēlējos pateikt tiešo to, ka mēs neesam nekas vairāk par blusām, jo daudzi cilvēki sevi uztver par pasaules nabu ap kuru griežas visums un dabu par resursu krātuvi, kam nav ne spēka pretoties no viņas avota smelšanas, ne domājot, ka tie būtu jāatjauno...
Vispār visu mūžu esmu uzskatījusi, ka dabai ir savs prāts, varbūt tā ir visaptveroša enerģija, bet tā domā un dara, iznīcina, jo iznīcina viņu... I like the way you feel today, Knowing that this world will fade. Living one day without hate, Like there’s nothing to regret.
Tas tādēļ, ka tā arī ir, mēs katrs esam pasaules 'naba', mirstot mēs pasauli paņemam līdz ar sevi. Mēs katrs esam sava pasaule. Cilvēks pēc dabas ir grēcinieks ar tieksmi uz pašiznīcināšanos, ja Dievs ir mūs radījis tādus, tad viņš zināja ko dara (vai arī Dievs ir spējīgs pieļaut kļūdu?) , bet ja mēs esam cēlušies no tiem spalvainajiem zīdītajiem, tad nu nebūtu jābrīnās par to, kas notiek tagad.
Es dabu un planētu pielīdzinātu cilvēka organismam un ķermenim. Ķermenis kustas, jo to liek darīt smadzenes, bet piemēram ja cilvēks ir dabūjis vīrusu, ar to cīnās baktērijas, kuras tu neesi spējīgs kontrolēt. Tā tas varētu būt arī ar dabu, tas vienkārši notiek automātiski un pati planēta to pat nekontrolē. Teiksim, ja mēs cilvēki šeit esam vīruss, tad daba, kas būtu baktērijas, netiek ar mums visai veiksmīgi galā. Tad nu atkal atgriežamies pie jautājuma kurš galu galā ir bezspēcīgāks. '...They told me I could be anything I want, but in the end I became nobody...'
Tas tādēļ, ka tā arī ir, mēs katrs esam pasaules 'naba', mirstot mēs pasauli paņemam līdz ar sevi. Mēs katrs esam sava pasaule. Cilvēks pēc dabas ir grēcinieks ar tieksmi uz pašiznīcināšanos, ja Dievs ir mūs radījis tādus, tad viņš zināja ko dara (vai arī Dievs ir spējīgs pieļaut kļūdu?) , bet ja mēs esam cēlušies no tiem spalvainajiem zīdītajiem, tad nu nebūtu jābrīnās par to, kas notiek tagad.
Es dabu un planētu pielīdzinātu cilvēka organismam un ķermenim. Ķermenis kustas, jo to liek darīt smadzenes, bet piemēram ja cilvēks ir dabūjis vīrusu, ar to cīnās baktērijas, kuras tu neesi spējīgs kontrolēt. Tā tas varētu būt arī ar dabu, tas vienkārši notiek automātiski un pati planēta to pat nekontrolē. Teiksim, ja mēs cilvēki šeit esam vīruss, tad daba, kas būtu baktērijas, netiek ar mums visai veiksmīgi galā. Tad nu atkal atgriežamies pie jautājuma kurš galu galā ir bezspēcīgāks.
Negribētu teikt, ka cilvēce ir kā vīruss, es domāju, ka mēs esam priekš planētas zeme kaut kas pilnīgi normāls, gribētos teikt, ka mēs esam bērni un daba mūsu māte, kas baro un palīdz... bet ja bērni nostājas pret māti... nu ja, īsti nav labs piemērs, bet domāju, ka domu saprati... ar citiem vārdiem karma, nodarām pāri un mums tiek atmaksāts ar to pašu.
Zini kāpēc es ierunājos par dabas dvēseli, es bērnība, varbūt 7-8 gados dziedāju dziesmas, lai spīd saule vai lai snieg, bērna fantāzija, ja vienīgi man praktiski vienmēr neizdotos. Es sāku personificēt lietu, vēju, sauli, bet nevienam to nestāstiju, pat ne draugiem, es izstāstīju to kad man laikam bija 12, kad biju sapratusi, ka ūdens un lietus ir mana stihija, izveidojās grupiņa, kurā mēs interesējamiem par mistiku un visu ko, bet diemžēl pēc diviem gadiem viss izjuka. Bet neskatoties uz to es iemācijos runāt ar lietu, izsaukt to un sajust vai tas atnāks... Tagad es jau māku izsaukt, atsaukt, izvēdināt lietu, kā arī sniegu un iedomājies negaisu, zibeni un pērkonu.. laikam izklausos pēc trakās bet tas tā ir... Nejūtos, ka kaut kas pārdabisks vai pārāks... vienkārši mīlu savu lietutiņu, viņam atdota daļa no dveselītes I like the way you feel today, Knowing that this world will fade. Living one day without hate, Like there’s nothing to regret.
Ņemot vērā to, ka tev tagad ir 20 gadi, tu vēl atceries tik agru bērnību? Apskaužu tevi. Es pats personīgi bieži neesmu spējīgs pat atcerēties ko es darīju piemēram vakar. Fantāzija ir laba lieta, sapņot ir pozitīvi, esmu pārliecināts visos mūs mīt mazs bērns, kaut arī esam pieauguši tagad. Neesmu pārliecināts, ko tu domāji ar vārdiem izsaukt un atsaukt. Kā teikt, katram savs. Tad jau tev patīk pastaigāties lietus laikā ar basām kājām, vai arī patīk, bet tomēr palikt slapja nevēlies? '...They told me I could be anything I want, but in the end I became nobody...'
Ņemot vērā to, ka tev tagad ir 20 gadi, tu vēl atceries tik agru bērnību? Apskaužu tevi. Es pats personīgi bieži neesmu spējīgs pat atcerēties ko es darīju piemēram vakar. Fantāzija ir laba lieta, sapņot ir pozitīvi, esmu pārliecināts visos mūs mīt mazs bērns, kaut arī esam pieauguši tagad. Neesmu pārliecināts, ko tu domāji ar vārdiem izsaukt un atsaukt. Kā teikt, katram savs. Tad jau tev patīk pastaigāties lietus laikā ar basām kājām, vai arī patīk, bet tomēr palikt slapja nevēlies?
Es vel atceros sagatavošanu (pirms sākumskolas - tā to sauca?), dažus momentus pat tik spilgtus, ka šķiet, kā pie velna man ir 20 gadi? Par lietus saukšanu un atsaukšanu - tas ir burtiski, par šamaņiem ir kas dzirdēts? Nu esmu kaut kas līdzīgs... Es mīlu staigāt pa lietu, it īpaši kad pamatīgi līst, ka arī negaisa laikā esmu ārā, tas jau ir no bērnības, viss pagalms sēdēja ārā un raudzījās, ka zibeņo, līdz vecāki kārtīgi salamāja un trieca mājās... Staigājot lietu, jūtos brīva, it kā neviena cita uz šīs pasaules nav, esmu tikai es un lietus, nav problēmu, notiesājamu, nosodījumu, melu, pat šķiet viss materiālais dziestšai pasaulē, eiforija, vienkārši eiforija... I like the way you feel today, Knowing that this world will fade. Living one day without hate, Like there’s nothing to regret.
Jā, sagatavošanas skola, ja tā to var saukt. Laiks iet ātri, ja tu dzīvo atmiņās. Sākumā es jau tā domāju, ka tādā nozīmē tu to biji domājusi, bet šaubijos par to. Nu ko, kad lietus tagad līs, zināšu, kas pie tā vainīgs, hah. Pacenties viņu atvilināt karstās vasaras dienās, tad kad bezmazvai elpas trūkst, izglābtu cilvēku dzīvības.
Romantiski. Dabas bērns. Es pats personīgi ārā negaisa laikā kad zibeņo nejūtos īpaši komfortabli, laikam iedzītās bailes un šausmu stāsti dara savu. Bet piekrītu, arī pats labprāt pastaigātos lietū. Vislabāk ir tad kad pelēkie mākoņi neizklāj debesis, ir saulains, varavīksne, zilas debesis un atvēsinošs lietus. Es ieteiktu tev nepievērst uzmanību meliem un nosodījumiem, neuztraukties par problēmām, ne tikai tad kad ir lietus, bet katru mirkli, tad būs tev eiforija katru dienu, kaut uz pusi. Aiz mākoņiem taču vienmēr ir saule, tavā gadījumā, drūmos mākoņos vienmēr slēpjas brīnišķīgs lietus.
Kad būs vasara, gribēs ziemu, kad ir ziema, gribēs vasaru, tā ir bijis vienmēr. Gribētu zināt tos, kuri grib pavasari un rudeni. Iespējams Laurai patīk rudenis, tad ir daudz lietus. '...They told me I could be anything I want, but in the end I became nobody...'
bet tas tā ir... Nejūtos, ka kaut kas pārdabisks vai pārāks... vienkārši mīlu savu lietutiņu, viņam atdota daļa no dveselītes 
