Jā, sagatavošanas skola, ja tā to var saukt. Laiks iet ātri, ja tu dzīvo atmiņās. Sākumā es jau tā domāju, ka tādā nozīmē tu to biji domājusi, bet šaubijos par to. Nu ko, kad lietus tagad līs, zināšu, kas pie tā vainīgs, hah. Pacenties viņu atvilināt karstās vasaras dienās, tad kad bezmazvai elpas trūkst, izglābtu cilvēku dzīvības.
Parasti, kad saucu vasarās lietu, tad ir ļoti lietainas vasaras, jo pasaukt ir vieglāk, nekā aizdzīt... tagad arī īsti karstu vasaru nav bijis...
Quote (Use-lessFear)
Romantiski. Dabas bērns. Es pats personīgi ārā negaisa laikā kad zibeņo nejūtos īpaši komfortabli, laikam iedzītās bailes un šausmu stāsti dara savu. Bet piekrītu, arī pats labprāt pastaigātos lietū. Vislabāk ir tad kad pelēkie mākoņi neizklāj debesis, ir saulains, varavīksne, zilas debesis un atvēsinošs lietus. Es ieteiktu tev nepievērst uzmanību meliem un nosodījumiem, neuztraukties par problēmām, ne tikai tad kad ir lietus, bet katru mirkli, tad būs tev eiforija katru dienu, kaut uz pusi. Aiz mākoņiem taču vienmēr ir saule, tavā gadījumā, drūmos mākoņos vienmēr slēpjas brīnišķīgs lietus.
Priekš manīm eforija ir kaut kas normāls, man patīk priecāties par sīkumiem, man patīk priecāties par citiem un kopā ar citiem, es nesaprotu ko nozīme skaust, ka var nepriecāties ja citam iet labi un veicas, tev arī tak veiksies. Lai gan netaisnīgumu es ciest nevaru, it īpaši meļus, izmantotājus, nodevējus, kas gūst sev labumu uz citu reiķina. Tā es arī dzīvoju ne pēc šīs pasaules pamatprincipiem un jūtos kā bērns, neskatoties cik man bijis slikti un esmu tikus sāpināta...
Gribētu uzzināt par tevi, cenšos tevi saprast, bet pilnība vel neesi atklājies... I like the way you feel today, Knowing that this world will fade. Living one day without hate, Like there’s nothing to regret.
Iespējams Laurai patīk rudenis, tad ir daudz lietus.
Mīļākais laiks pavasaris I like the way you feel today, Knowing that this world will fade. Living one day without hate, Like there’s nothing to regret.
Es vakar kaut ko pamanīju, ka tik tas nebija lietus kurš spēlēja klavieres aiz loga? Interesanti, interesanti. Bet nē, es nopietni, vakar naktī pamodos no lietus, drīzāk no tā ko tas darīja, šoreiz bija citādi nekā parasti, bija tāda sajūta, ka lietus spēlē mūziku, katra lāse atsitas pret palodzi un nospēlē attiecīgo noti, protams Mocarts vai Bēthovens tas nebija, drīzāk kaut kas haotisks, brīvajā ritējumā... Tā tas turpinājās kādu laiciņu, pēc tam lietus kļuva vājāks un mūzika pierima... Un nē, neesmu es jucis, kaimiņiem klavieru nav.
Man patīk tavs domu gājiens, pozitīvi, tā arī ir jādara un vēlams jādomā. Piekrītu tev. Pamatprincipi ir priekš tiem, kuri baidās pārkāpt pāri līnijai. Visi dziļi sirdī mēs esam bērni, daži vairāk sliecas un palaidnībām, bet tā nu tam būs būt. Pagātne ir jau aizgājusi, laiks izsapņot jaunus sapņus.
Ja nu kas, tad tu vari jautāt man visu ko vēlies, esmu kā atvērta grāmata, protams jā, dažas lapas man ir nesalasāmas un izrautas, vāki apputējuši, bet vēl joprojām varu savam lasītājam dāvāt savu stāstu. '...They told me I could be anything I want, but in the end I became nobody...'
Es vakar kaut ko pamanīju, ka tik tas nebija lietus kurš spēlēja klavieres aiz loga? Interesanti, interesanti. Bet nē, es nopietni, vakar naktī pamodos no lietus, drīzāk no tā ko tas darīja, šoreiz bija citādi nekā parasti, bija tāda sajūta, ka lietus spēlē mūziku, katra lāse atsitas pret palodzi un nospēlē attiecīgo noti, protams Mocarts vai Bēthovens tas nebija, drīzāk kaut kas haotisks, brīvajā ritējumā... Tā tas turpinājās kādu laiciņu, pēc tam lietus kļuva vājāks un mūzika pierima... Un nē, neesmu es jucis, kaimiņiem klavieru nav.
Jā, lietus māk spēlēt melodijas, pie manis sāka līt, ka sāku tev atrakstīt, pat mājās sēžot es jutu kā tas līst. Lietus ir kaut kas skaists, tā ir dvēsele... iespējams, tagad tev tapa saprotamāks par ko es runāju... Es arī naktī klausijos kā līst, tikmēr mēģināju tik pie tevis, paskatīties, lai ko tādu varu un nez kapēc aizmigu (parasti neatslēdzos), zini man sapņojās, ka bija vasara un es gāju uz autobusu lai brauktu kaut kur, pieturas bija atzīmētas ar skaitļiem, nevis ar vietas vārdu, braucu uz 19 pieturu, atceros 16, tad 17 pietura, bet tad sapnis pazuda... tāda sava veida prāta atbilde, ka nekur netiku... Vēlāk bija sapnis par zombiju apokalipsi, protams, ja sapnī nebūtu kaut kas jānogalina un daudz asiņu, tas nebūtu vairs mans sapnis, paldies, tev prāts >_<
Quote (Use-lessFear)
Ja nu kas, tad tu vari jautāt man visu ko vēlies, esmu kā atvērta grāmata, protams jā, dažas lapas man ir nesalasāmas un izrautas, vāki apputējuši, bet vēl joprojām varu savam lasītājam dāvāt savu stāstu.
Grūti pajautāt kau ko tiešu, lai gan... Tik daudz, kas tumša tavos teikumos, pat šis sevis apraksts, nedomā, ka esmu pret un neesmu psihologs, kas cenšas visu slikto vērst par labu, pati neesmu ļoti pozitīvs cilvēks, ja godīgi, pastāv manis otrā puse, kuru ienaidniekam nenovēlētu redzēt... Nesaprotu kāpēc tu sevi īsti sauc par mirušo, manās acīs tu esi dzīvāks par lielāko cilvēku daļu, kas staigā par Rīgas ielām... laikam jautāju, ko ļoti personisku... I like the way you feel today, Knowing that this world will fade. Living one day without hate, Like there’s nothing to regret.
Iespējams, ka lietus ir dvēsele, bet man pašam personīgi tā ir pašsaprotama lieta, vienkārša dabas parādība, bet tas jau tikai esmu es skatoties uz lietām ar praktiskām mirstīgo acīm. Skaists un apbrīnojams tas ir, to es nenoliedzu. Šaubos es vai tu varētu nolasīt mani no tāda attāluma nezinot dažādas detaļas, ja pat man apkārt mītošie cilvēki to nespēj, bet tad atkal, esmu pārliecināts, ka viņi nemaz nemēģina.
Sapņi, vai tev bieži tie rādās? Kādi? Cik zinu tiem ir vairāki iedalījumi. Vienu gan es zinu droši, sapņi ir daļa no tavas zemapziņas, jo vairāk tu domāsi par 1 lietu, jo lielākas izredzes to ieraudzīt sapņos. Sapņi spēj dot norādes par lietām, kas tev pietrūkst. Ja tu murgo, tas nozīmē tu no kaut kā baidies, tiec skaidrībā, kas tas ir, pārvari to un murgi izzudīs. Ja tu sapņo par vardarbību un asinīm bieži, tā nav sakritība, tavs prāts tev cenšas kaut ko ieskaidrot, iespējams tev jāturas no tādām lietām pa gabalu, piemēram sākt neskatīties šausmu filmas vai trillerus kur ir daudz vardarbības (labs sākums), vai arī gluži otrādi, tavs prāts to pieprasa un vēlas.
Nezinu, es tumšumu pats nejūtu, iespējams esmu vienkārši uzsūcies ar to kā rezultātā tas dažviet spraucas ārā. Esmu pārliecināts, ka katram ir 2 puses, tikai 1 dominē vairāk par otru, vai arī tas viss ir sagājis vienā putrā. Es sevi īsti nesauktu par mirušo, bet ir iemesli, kas man liek justies jau ar 1 kāju zārkā, iespējams abām kājām, tik rokas ir ārā, tās vēl turas pie apmales. '...They told me I could be anything I want, but in the end I became nobody...'
Iespējams, ka lietus ir dvēsele, bet man pašam personīgi tā ir pašsaprotama lieta, vienkārša dabas parādība, bet tas jau tikai esmu es skatoties uz lietām ar praktiskām mirstīgo acīm. Skaists un apbrīnojams tas ir, to es nenoliedzu.
Katrs pasauli redz ar savām acīm, kāda tad patiesībā ir? Varbūt mēs visi esam akli un pat pasaules īsto seju neesam redzējuši? Tas tā tīri retoriski...
Quote (Use-lessFear)
Šaubos es vai tu varētu nolasīt mani no tāda attāluma nezinot dažādas detaļas, ja pat man apkārt mītošie cilvēki to nespēj, bet tad atkal, esmu pārliecināts, ka viņi nemaz nemēģina.
Iespējams cilvēki ar spēcīgam spējām var nolasīt no tālienes, bet kas to zin. Cik cilvēkam vajag no dzīves tik viņam dod, reti kurš var iedomāties, ka var prasīt vairāk, bet reti kuram to vispār vajag...
Quote (Use-lessFear)
Sapņi, vai tev bieži tie rādās? Kādi? Cik zinu tiem ir vairāki iedalījumi. Vienu gan es zinu droši, sapņi ir daļa no tavas zemapziņas, jo vairāk tu domāsi par 1 lietu, jo lielākas izredzes to ieraudzīt sapņos. Sapņi spēj dot norādes par lietām, kas tev pietrūkst. Ja tu murgo, tas nozīmē tu no kaut kā baidies, tiec skaidrībā, kas tas ir, pārvari to un murgi izzudīs. Ja tu sapņo par vardarbību un asinīm bieži, tā nav sakritība, tavs prāts tev cenšas kaut ko ieskaidrot, iespējams tev jāturas no tādām lietām pa gabalu, piemēram sākt neskatīties šausmu filmas vai trillerus kur ir daudz vardarbības (labs sākums), vai arī gluži otrādi, tavs prāts to pieprasa un vēlas.
Sapņi man rādās katru nakti pat vairāki, bet vienīgais kas manus sapņus atšķir no citu cilvēkiem - tas, ka es jūtu pilnīgi visu - auksti, silti, mitri, ja kaut ko ēdu, dzeru, kaut kam pieskaros, jūtu sāpes ja sagriežos, sasitos... Vispār man tas patīk, sanāk tādu otru dienu izdzīvot... ja vienīgi... Agrāk, es ļoti biežu sapņos miru vai mani nogalināja, visos iespējamos veidos, tikai nebiju slīkusi, jo tad bļaustos sev pretī, ka tā ir mana stihija un tā es nemiršu. Un protams, to visu es jūtu un bieži modos aukstos sviedros. Tagad tas ir pārgājis, bet sākušies visādi uzbrukumi - zombiji, monstri, vampīri, kas tik vel nē un galvenais, ja es kādu nogalinu, es redzu to visu tik detalizēti...
Pats smieklīgākais, ka šausmenes, trilerus neskatos, jo tiklīdz noskatos, izdzīvoju to sapņos, tikai man neiedot kruto šauteni, bet kau kādu mietu un ej un dauzi tos nezvērus. Jautri visnotaļ jautri...
Tu pats redzi sapņus, zinu, ka ir daudz kuri neredz, kā ar tevīm? Un ja jā, kas parasti sapņojas?
Quote (Use-lessFear)
Nezinu, es tumšumu pats nejūtu, iespējams esmu vienkārši uzsūcies ar to kā rezultātā tas dažviet spraucas ārā. Esmu pārliecināts, ka katram ir 2 puses, tikai 1 dominē vairāk par otru, vai arī tas viss ir sagājis vienā putrā. Es sevi īsti nesauktu par mirušo, bet ir iemesli, kas man liek justies jau ar 1 kāju zārkā, iespējams abām kājām, tik rokas ir ārā, tās vēl turas pie apmales.
Ļaunais un labais ir cilvēkā un tas saucas harmonija. Bet ir tāda lieta ka prāts un dvēsele, tikai neatdali tos, esmu to izdarījusi un tagad man iekšējais duālisms, pati ar sevi strīdos, pat dažreiz šķiet, ka prāts ar dvēseli strīdas un tad esmu pa vidu un jautāju, kas pie velna tad esmu es?
Pēc tavas atbildes dienasgrāmata, tagad es vismaz mazliet labāk sapratu tevi... I like the way you feel today, Knowing that this world will fade. Living one day without hate, Like there’s nothing to regret.
Pilnībā piekrītu, katrs redz šo pasauli savādāku, katram dotas savas acis.
Jā, sapņus es redzu, man ir tieši tāpat kā ar tevi, detaļas sakrīt, kārtējā lieta, kas mums kopīga. Rādās dažādi sapņi un murgi, dažus varu kontrolēt, izjust, domāt tajos, teikt ko vēlos, darīt ko gribu, dažus tikai skatīties kā filmu, dažos es pat neesmu. Cik ziņu sapņus rada otra smadzeņu puslode, kura ir neaktīva samaņas stāvoklī, unikāli ņemot vērā to, ka tā sapņos ir spējīga radīt cilvēkus, sejas, vietas, notikumus kuri neeksistē. Kādreiz lai pamostos atlika vien sevi speciāli nogalināt, tagad varu pamosties kad vēlos. Kaut gan tagad man tie sapņi vai murgi bijuši nebijuši, pilnīgi vienalga par viņiem, manis pēc viņi var izzust, sāk reāli traucēt, man vairāk sagādā problēmas aizmigt, pamostos pēc katra sapņa vai murga, mocos lai aizmigtu atkal... Apskaužu tos kuri ir spējīgi aizmigt 5 minūtēs, man paiet stundas, gadās arī negulētas naktis. Varbūt tev ir kādi ieteikumi šajā jautājumā? Pašai salds miegs?
'...ļaunais un labais ir cilvēkā un tas saucas harmonija...', labi teikts. Man grūti teikt kaut ko par atdalīšanu, tā kā savu dvēseli es neizjūtu un nejūtu, tikai prāts, ar to pašu es mocos. Iespējams, ka tu neko neesi atdalījusi, tā vienkārši sieviete ir radīta, cik dzirdēju jums galvā vienā mirklī šaujās simtiem domu. '...They told me I could be anything I want, but in the end I became nobody...'
Jā, sapņus es redzu, man ir tieši tāpat kā ar tevi, detaļas sakrīt, kārtējā lieta, kas mums kopīga. Rādās dažādi sapņi un murgi, dažus varu kontrolēt, izjust, domāt tajos, teikt ko vēlos, darīt ko gribu, dažus tikai skatīties kā filmu, dažos es pat neesmu. Cik ziņu sapņus rada otra smadzeņu puslode, kura ir neaktīva samaņas stāvoklī, unikāli ņemot vērā to, ka tā sapņos ir spējīga radīt cilvēkus, sejas, vietas, notikumus kuri neeksistē. Kādreiz lai pamostos atlika vien sevi speciāli nogalināt, tagad varu pamosties kad vēlos. Kaut gan tagad man tie sapņi vai murgi bijuši nebijuši, pilnīgi vienalga par viņiem, manis pēc viņi var izzust, sāk reāli traucēt, man vairāk sagādā problēmas aizmigt, pamostos pēc katra sapņa vai murga, mocos lai aizmigtu atkal... Apskaužu tos kuri ir spējīgi aizmigt 5 minūtēs, man paiet stundas, gadās arī negulētas naktis. Varbūt tev ir kādi ieteikumi šajā jautājumā? Pašai salds miegs?
Mums patiešām ar sapņiem ir praktiski tas pats. Vienīgi dažreiz lai cik es gribētu pamosties nevaru. Vispār jau saka, ka mēs nevaram nosapņot lietas, vietas, cilvēkus, kurus neesam redzējuši - bet acīmredzot mūsu prāti domā savādāk Dažreiz guļu labi, dažreiz slikti - ja ejot gulēt sāku kaut ko intensīvi domāt, par miegu var aizmirst. Gribētu, tev palīdzēt, bet nezinu kā... es piem. kad tieku pie sapņa kontroles - samainu sapņa tekumu, kā nekā mans prāta radīta pasaule.
Quote (Use-lessFear)
'...ļaunais un labais ir cilvēkā un tas saucas harmonija...', labi teikts. Man grūti teikt kaut ko par atdalīšanu, tā kā savu dvēseli es neizjūtu un nejūtu, tikai prāts, ar to pašu es mocos. Iespējams, ka tu neko neesi atdalījusi, tā vienkārši sieviete ir radīta, cik dzirdēju jums galvā vienā mirklī šaujās simtiem domu.
Es pārteicos - es tieši sadalīju un tagad strīdos pati ar sevi. Sievietes, sievietes - nezinu vai man domāšana ir kā sievietei - iedomājies - man patīk cope, patīk rakt sliekas, klausos roku un metālu, darbojos ar datoriem...
Vispār jā mums daudz kas kopīga - iespējams esam dvēseļu radinieki I like the way you feel today, Knowing that this world will fade. Living one day without hate, Like there’s nothing to regret.
Izskatās, ka ir gan. Esmu pārliecināts, ka arī pārējie jūtas tāpat, cilvēks ir kā kopija, tikai mazas nianses atšķiras, visi beigu beigās esam vienādi.
Tātad, ja sanāk, ka man nepatīk ķert zivis, nepatīk rakņāties pa zemi, es dodu priekšroku maigākai mūzikai, tehnoloģijas neinteresē... esmu sieviete iekšēji? Nedomāju viss, tās arī ir tās mazās nianses, kas atšķiras.
Visi mēs esam dvēseļu radinieki, tikai kā jau tas mēdz notikt, ģimenē strīdi ir pierasta lieta. '...They told me I could be anything I want, but in the end I became nobody...'
Tātad, ja sanāk, ka man nepatīk ķert zivis, nepatīk rakņāties pa zemi, es dodu priekšroku maigākai mūzikai, tehnoloģijas neinteresē... esmu sieviete iekšēji? Nedomāju viss, tās arī ir tās mazās nianses, kas atšķiras.
Es to vispārēji teicu, vienkārši nemīlu es steriotipus... katrs cilvēks ir savādāks tas tiesa
Quote (Use-lessFear)
Visi mēs esam dvēseļu radinieki, tikai kā jau tas mēdz notikt, ģimenē strīdi ir pierasta lieta.
Es gan domāju, ka dvēseļu radinieki ir reta parādība... I like the way you feel today, Knowing that this world will fade. Living one day without hate, Like there’s nothing to regret.
