Tas notika jau diez gan sen, kad man bija kādi 11 – 12 gadi
un es dzīvoju Līgatnē. Mana vecmamma dzīvoja pāris mājas tālāk un es ļoti bieži
staigāju pie viņas ciemos. Ieejot kāpņu telpā bija 2 durvis, vienas ar trepēm
uz dzīvokļiem un otras uz pagrabu. Parasti pagraba durvis bija vaļā un es ātri
gāju tām garām, lai neskatītos tumsā, kas bija lejā, vienmēr biju baidījusies
no tumsas.
Un tā kādu vasaras dienas vidū es gāju pie vecmammas, kā
vienmēr ienācu kāpņu telpā, bet neuzspēju paslīdēt garām atvērtajām pagraba
durvīm, jo tur uz manīs skatījās divas lielas dzeltenas acis, kas turējās uz
bāli pelēkas miglas, drīzāk pat mākoņa, kura forma atgādināja cilvēka. Milzīgas
dzeltenas acis, līdzīgas kaķa acīm un ļoti spilgtas, kas pilnīgi ieurbās
atmiņā. Un tikai pēc kādām 15 sekundēm es varēju atie
...
Lasīt tālāk >>